Šodien nu visas savas muļķes sirsniņas lepojos ar sevi, ka ģimnāzijā reiz izvēlējos rasēšanu, nevis filozofiju. Lai piedod man visi Nīčes, Marksi un Freidi, bet šīsnakts lasāmviela mani nesajūsmina. Mīļā miera labad, man, lūdzu, piedāvājiet tikai realitāti, faktus, pierādītas teorijas un aprēķinus.
Tikmēr manu nemieru remdē mazā vijoļcilvēka dāvātā šokolāde. Tas jau patiesībā bija kukulis, lai es nedusmotos, ka etīdi bērns nav iemācījies no galvas, taču.. es vairs vispār nedusmojos. Viss ir jauki!
Jā, šovakar es varētu kalnus gāzt, taču.. varbūt tomēr nē. Miegs tik patīkami vilina!
jocīgi... mani arī vienmēr miegs vilina tieši tad, kad liekas, ka kalnus varētu gāzt :D
AtbildētDzēstreizēm pat ir labi aiziet pačučāt un no rīta uzzināt, ka nekas nav palaists gar degunu. :)
AtbildētDzēstAk, nē.. kas attiecas uz solfedžo stundām - es labošos. noteikti!
AtbildētDzēstBet visādi citādi - ir tik ļoti žēl, ka sabojājās pirmā kursā mīlīgi dāvinātais lielais modinātājpulkstenis. Tas bija pats nežēlīgākais Undīnes no-gultas-cēlājs-ever.