ceturtdiena, 2011. gada 24. februāris
mīļšmiers
Varu saderēt, ka pēc gadiem divas manas istabasbiedrenes mani atcerēsies tieši šādu - starp spilveniem, lāčuku un segām ieritinājušos matu ērkuli.
Gribētos man mieru, klusumu vairāk kā citas reizes, taču noguruma paziņošanā kāds mani apsteidza, tāpēc diviem tādiem cilvēkiem še nav vietas.
Iespējams, kavēšanās pie zaļās tējas (pārmaiņu pēc kafijas krūze tiek atlikta malā) ar Zaķu-jaunkundzi bija vērtīgākais miers manās pēdējās nedēļās. Tur atzinīgus vārdus ir pelnījusi arī Mierīšielas mājīgā vietiņa, kur mūs pieņēma arī vēlā vakara stundā.
Kamēr citiem cilvēkiem ir divas smadzeņu puslodes un viena ir attīstītāka par otru, manas abas, neskatoties ne uz ko, pilnīgi noteikti darbojas nepārtrauktā haosā, pie tam apkārt valdošais filrts un bezkaunības deva kļūst tik uzmācīgi, ka man gribētos tos raksturot kā bezgaumīgus. Tāpat man par bezgaumīgām gribētos saukt daudzu līdzcilvēku ausītes, lai gan manā muzikālajā ikdienā tādām būtu jābūt mazāk. Savukārt daudzu draug-cilvēku saprāts pilns nepareiza neprāta. Tas tikai tā laika dēļ! Sasalis viss. No ielas bruģa līdz pat sirsnīgai draudzībai. Izpaliek kopīgi opernamu apmeklējumi, izpaliek meitenīgas pļāpas, izpaliek nevaldāmi smiekli. Tagad smiekli var liecināt tikai par to, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā. Viss griežas otrādi un rodas dzīves balagāns.
Bet ja nopietni... man ir padomā pastaiga. Tad vel es iegādāšos sauso ledu (nekādu diskusiju - vajag man un punkts.)Pie tam man ir padomā vel dažas labas lietas. Tāpat kā - ja tā ziema nevar pati beigties, tad es paņemšu fēnu! Un kausēt sākšu sākot no sirsnīgās draudzības līdz pat bruģim.
Mani pārņem mīļšmiers un labsirdīgs prieciņš.
(spied peļuku virsū un baudi ar mani kopā)
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)

Kā es ārzmūzlita darbā biju pierakstījusi- attēlots sabiedrības izvirtušais prāts(samaitātība), Šurikam patika! :)
AtbildētDzēstPar to nepareizu neprātu runājot, vispirms es Tevi godīgi pacienāju ar šokokēksu, tā Tev uz sekundes simtdaļu aizbāžot ciet muti un ļaujot man izteikties bez Tavām taisnībām un netaisnībām.
Jo Tu, manu mīļo draudziņ, esi neprātīga perfekcioniste tikpat lielā mērā, kā es- sapņotāja. Šādām lietām vajag rast galu un malu, beidzot ņemt šķēres un pabeigt to robežu.
Ak, šīs divas dienas man vairāk ir miegu kārdinošas nekā relaxing thing. :/
pavasarim var palīdzēt arī samīdot sniega pikas ceļu malās un ledu smalcinot arī. Ja gadās stāvēt pieturā, piemēram - apkart ir daudz sniega, ko sasmalcināt. Kopā mēs to varam (:
AtbildētDzēst