kāpēc gan ne?!

Principā es būtu diezgan apmierināta, ja man būtu par kapeiciņu mazāk miega. Es zinu, ka ir jau vēls, un, pilnīgi iespējams, manī nav pārāk daudz saprātīguma, bet lai nu kā man tomēr liekas, ka es varētu uzdāvināt kādam kripatiņu sava miega. Iedomājies - es pat guļu skolā uz galda, uz krēsla, pat uz klavierēm.. Līdz man no skolotāju puses tiek veltīta arī šūpļdziesma, bet kursabiedra tikmēr aizklāj man deguntiņu ar solfedžo burtnīcu un lapu kaudzīti, lai gaisma nespīd acīs. Mīlīgi, ne?

Bet zini? Man ir pasaulē labākā māsa!!!