nesaplēs manu jauko dienu jauko smaidu.

Hēj, manu cilvēk. 

Šodien atkal ir viena jauka diena. Un vakar bija jauka diena. Arī pirms tam bija dažas jaukas dienas. Vispār es šodien sapratu, ka man gandrīz nekad nav slikts garastāvoklis (un visas varētu būt jaukas dienas līdz ar to). Es varbūt esmu mazliet bēdīga šad tad vai dusmīga, bet nekad nav tā, ka es varu savas mistiskās darbības attaisnot ar sliktu garastāvokli. Ne-e. Reizēm man ir kaut kas tuvu tam no rītiem, bet tas ir tikai agra-rīta-pēc-miega garastāvoklis. Tas nemazītēm nav slikts (vai arī es vienkārši mēģinu sev mazlietiņām melot).

Šodien čabinās lietusvīriņš. Vai, kā man viņš tīk tad, kad esmu mājas-mājās. Tad ir tik patīkami izskriet ārā, sajust aukstās lietuslāsītes sev uz sejas, sajust pēdiņās to rudens sajūtu, labi zinot, ka tepat, tepat dažus soļus atpakaļ man ir silta kafijas krūzīte (jā, es joprojām meklēju savu ideālo kafijas krūzīti - man liekas, ka šī varētu būt diezgan līdzīga) un deķītis. Vispār - es meklēju drēgnajiem rudens vakariem siltu vietiņu, kur padzert kafiju. Man jau ir mani "rauši", bet tur kafiju dod tik sasodīti mazās krūzītēs, ka es teju jūtos kā tāds ķepainis ar tām.

Vakar atkal bija burvīgs koncerts. Es biju tik ļoti noilgojusies pēc saviem orķestrcilvēkiem! Un visi bija tik pat mīlīgi kā agrāk. (Nu gandrīz visi.. daža laba cilvēka acu skatu es vairs nespēju notvert. Nav jau tā, ka tas būtu tik svarīgi, bet mazlietiņām man tas rūp. Nespēju noticēt, ka es varu aizraut tikai ar savu spītību un interesi par kāršu spēļu viltībām. Liekas, ka mēs nebūtu pazīstami, Cilvēk mīļais! ) 

Tomēr neviltotu sajūsmu man radīja klausītāji. Citās reizītēs man ir vienalga, bet šoreiz viņi bija smaidīgi, gaidot patīkamu koncertu. Man bija mans Antiņš, un atnāca arī Diriģents Toms. Peksis gan nokavēja, bet vienalga mīlīgi smaidīja, bet vislielāko prieciņš man bija ieraudzīt savu skolotāju Maiju. Viņas ar Antiņu piezīmēja, ka man pat esot bijis Tango cienīgs smaidiņš (un ne jau tajā vietā, kur mums aizšķīrās notis un nācās spicēt ausis, un darbināt atmiņu, lai tiktu līdz nākamajai lapai, kura bija uzšķīrusies).
Man ir vēl kāda laba ziņa - mani draugi ir atradušies. Ūdīts šodien ierodas mājiņās, Peksis rīt būs "manā galā", Antiņš jauki kavēja visus manus vakardienas brīvos brīžus un arī atvizināja mājās, bet Zaķis ir izceļojies pa tālām zemēm un attapies tomēr Laimīgajā zemē. 

Man kārojas pēc pirtiņas, bet tur  šovakar ir tēta sporta cilvēki. Mīļā miera labad mūziķis tur savu deguntiņu nebāzīs.

Māsas kaķim ir piespriests ieslodzījums, jo viņai prasās nevis pirtiņa, bet vīrieši, tāpēc man pat nav murrājoša kaķīša puncis, uz kura šovakar uzlikt galvu. Tā vietā varu dabūt tikai ņerkstoša kaķīša tramīgo punci, un diez vai es to gribu.

Lūkošu pēc kādas skaistas mūzikas. Man liekas, ka derētu vai nu Balmorhea vai arī kaut kas no Peter Broderick.

Iesaku, manu cilvēk.