lai mani ieputina!

Pirms 38 minūtēm sākās mana pirmā oficiālā brīvdiena. Zinu, zinu, ka arī man pieder teiciens - "brīvdienas nav manas laimīgās die-a-nas", bet atrasties mājās-mājās pēc grūtas darbadienas, pēc grūtas sesijas un, ziniet, grūta pusgada, kā arī just visās nosalušajās ķermeņa daļās ielīstam siltumiņu, ir visai patīkami. Pilnīgi noteikti tagad esmu gatava Ziemassvētku sajūtām. Tā kā - dodiet šurp mandarīnus, piparkūkas, ejam cirst eglīti, un lai virtuvē valda miltu mākonis!
Tikmēr.. esmu aizsūtījusi arī pāris apsveikumus mīlīgiem cilvēkiem. No visas sirsniņas ceru, ka arī Depo ielu 1a mana kartiņa sasniegs, jo pavisam droši varu apgalvot, ka daļa adreses uz aploksnes ir improvizēta. Ja runā par improvizēšanu, tad laikam vakar nebija īstā diena, kad to darīt. Turpmāk mēģināšu vairāk pieturēties pie nošu teksta, lai gan... nu mans dārgais profesors pa vidus bargajiem vārdiem teica arī vienu man glaimojošu lietu (es noteikti skaļi neteikšu, kādu), kas man mazliet lika sajusties, ka vērtējums tomēr ir pelnīts. Un Reinis.. vai, viņš ir tik fantastisks kursabiedrs! Tiešām! Zinu, ka neviens mani aiz mēles (jebšu šajā gadījumā aiz pirkstiem) neraustīja, bet "rīta cilvēks" ir reizēm tiešām zelta vērtē. Tā kā 3.kursa stīgu nodaļas starpā nākamajam pusgadam jau noslēgtas derības, es diezgan labprāt pievienošu tam savu solījumu, ka savu nākamo eksāmena programmu nodošu saplosīšanai tieši Reinim. Rīta cilvēk, iegādājies ausu aizbāžņus. Būs "psihopātiski", kā saka profesors! (:

Bet tagad... es eju apzagt lielo, zaļo Grinču, jo gribu atpakaļ savu svētku sajūtu.
Ejam karināt eglītē pēperkokus!




(Šajās dienās par manu mieriņu rūpējās Filips )