Man teica, ka es esot grafomāns. Taisnība vai nē, tomēr vārdu man ir daudz, un tie diezgan veikli arī virknējas cits citam galā. Tā arī iesākās manas pirmās 3.kursa dienas. Profesors saka, ka līdz diploma saņemšanai atlikušas vien 214 stundas. Nodarbību grafiks ir diezgan interesants. Rīti ir pilnīgi manā rīcībā. Varēšu gulēt tik, cik manai sirsniņai labpatīkas. Pilnīgi prasās iestūķēt tajā visā vēl kādu mācību iestādi vai vismaz kaut ko gudru, jo kārtējo reizi šķiet, ka visa ir par maz. No otras puses - es ar savu vēlmi zināt daudz un visu, esmu iekūlusies arī ķezā - tikusi pie varen ellīga mācību priekšmeta (kas man tīri teorētiski nepienākas).. Tomēr ceru uz savas "gaišās galviņas" palīdzību.
Arī pirmās dienas kojās ir aizvadītas godam. Stāvs ir pilns ar maziem šmurgulīšiem, kas tik tikko ir attapušies, ka nu dzīve ir zaļa; pasaule ir vaļā. Drošinātāji vanasistabā tiek sisti ārā uz nebēdu, tāpēc uz dušu jādodas ar svecīti. Gluži kā vecajos, labajos laikos. Tomēr tie, kas kojās ir uz palikšanu jau vairāk kā gadu, skatās uz to visu no mazliet cita skatu punkta. Iespējams, tas ir nogurums no apziņas, ka teju, teju atkal atsāksies kņada, kas tik ļoti traucēs baudīt brīvos, klusos brīžus. Pieķēru sevi jau šajās trīs dienās domājot par to, ka būs grūti (iespējams, arvien grūtāk). Tad diezgan labi noder Režisora sabiedrība. Veikli tiek šķetinātas dažādas sasāpējušas tēmas, runātas filosofiskas sarunas un nesteidzīgi malkota rūgta kafija (jo es, protams, vēl neesmu paspējusi iegādāties savu dabīgo kafiju, bet tā, kas man ir (kamielī "nočieptā" kafija), tiek taupīta īpašiem brīžiem).
Šajās dienās pilnīgi noteikti manu uzticību ir zaudējuši mazlie lietussardziņi. Nē, nekam tie joki neder. Lepojos ar savu jauno no-lietus-sargātāju tikai līdz brīdim, kad pirmās vēja brazmas draudēja manu sargu izraut no rokām. Laiks ir diezgan drūms, tāpēc manu laimīti mazlietiņām veicina "Maskas". Tie ir labākie saldumi, kas jebkad ir izgatavoti. Šajā mazajā 2 x 4 x 1,5cm gabaliņā ir mazliet rūgtuma, mazliet salduma, mazliet samtainas garšas un mazliet bērnības laimītes. Jūtos labāk. Manī izdalās laimes hormons (un tā Undīne atkal iegrimst interneta tīmeklī, lai savu galvu piebāztu ar informāciju. šoreiz gūglē tiek meklēts "laimes hormons").
Drīz prom dodas Klāviņš. Jau tagad saprotu, cik viņš man ļoti pietrūks. Aši jāsteidz pagatavot viņam vēl dāvaniņu, lai ir kaut kas, kas mazajam cilvēciņam atgādinās par Laimīgo zemi - mājām.
Tam jābūt kaut kam mākslinieciskam.
Vēlu sev veiksmi izdomāt.
Man ir mana rudens dziesma:
God Is An Astronaut - All is violent, all is bright
(toties jocīgi patīkams atklājums ir skolas gaitenī dzirdētā F. Šopēna Noktirne in c, kas man tik ļoti atgādina skumju klaunu, kam ir tās lielās, baltās asaras uz sejas..bet zini, tas ir skaisti. Skaists ir tas klauns. Tāpēc smaidu.)
kas ir grafomāns? izskaidro, lūdzama.
AtbildētDzēstvarēja tie sīkie būt mazāk, tad varbūt būtu lielāka iespējamība normāli tikt pie klasītēm.
tev būs grūti kojās, tas nu ir skaidrs kā diena. tur viss notiek juceklīgāk, lai gan, reizēm, arī es vēlētos, kaut dzīvotu kojās, tad man neietu gar degunu visjaukākie kopības brīži.